Viens no PNB bankas noguldītājiem ir ukraiņu oligahs Igors Kolomoiskis. To intervijā portālam Nemelo.lv stāsta bijušais PNB bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs. Viņš nezina, vai pēdējās dienās pirms bankas aizvēršanas Kolomoiskis paspējis naudu izņemt. Bet pēc bankas aizvēršanas Kolomoiskis viņam zvanījis neesot.

Guseļņikovs ar Kolomoiski esot bieži apspriedies un šā gada sākumā plānojis apvienot savu PNB banku ar Kolomoiskim piederošo Privatbank. Tomēr tas neesot izdevies, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) darījumu neesot atļāvusi.

Guseļņokovs stāsta, ka PNB bankā neesot ieguldījis naudu kopš 2017.gada, kad iesūdzējis tiesā Latvijas valsti. FKTK vairrākkārt prasījusi ieguldīt naudu, lai stiprinātu bankas maksātspēju, bet īpašnieks atteicies to darīt, kamēr vaksts neizpildīs vairākus nosacījumus.

Guseļņikovs esot pieprasījis uz 10 gadiem iesaldēt obligātā iepirkuma cenu Vinergy otrās kārtas saražotajai elektroenerģijai, atcelt apsūdzības kompānijas Vinergy īpašniekiem, kā arī izmeklēt izspiešanas gadījumus kuros, pēc Guseļņikova domām piedalījušies Renārs Kokins, Germans Milušs un Ilmārs Rimšēvičs.

Tiesas prāvā pret Latvijas valsti Guseļņikovs esot jau iztērējis 5 miljonus eiro un plānojot ieguldīt vēl. Tiesāšanās būšot viņa darbība turpmākos gadus.

Guseļņikovs atzīst, ka viņa biznesa partneri Pjotrs Kondrašovs un Saids Gucerijevs ir saistīti ar Krievijas varas struktūrām, jo viņiem ir izejvielu bizness šajā valstī. Pats viņš ar Krievijas varas aprinām saistīts neesot.

Lai to uzsvērtu, Guseļņikovs PNB vadībā bija iecēlis bijušo NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, kuram gan sākotnēji bija domāts cits amats – Ukrainas Sberbank vadītāja krēsls. Tomēr šīs bankas pirkumu liedza Ukrainas centrālā banka.

Guseļņikovs stāsta, ka 2017.gadā Latvijas drošības struktūras Norvik bankā veikušas apjomīgas kratīšanas, lai izmeklētu aizdomas, ka banka bijusi saistīta ar pārskaitījumiem Melnkalnes apvērsuma organizēšanai.